Schiedsverfahren ir šķīrējtiesas ceļš, kurā nosaka farmaceitisko pakalpojumu noteikumus un maksas, kad farmaceitu puse un maksātāju puse nespēj savstarpēji vienoties. Tāpēc pakalpojuma maksa ir vienošanās rezultāts, nevis fiksēts skaitlis.
Pakalpojuma pharmazeutische Dienstleistung nosacījumi un atlīdzība nav noteikti likumā. Abus nosaka līgums, par kuru vienojas farmaceitu nacionālā sarunu institūcija un obligāto veselības apdrošinātāju jumta organizācija. Ja abas puses nespēj vienoties, jautājums nonāk šķīrējtiesā – šo ceļu sauc par Schiedsverfahren, kur šķīrējtiesas institūcija pieņem lēmumu tās vienošanās vietā, ko puses nespēja panākt.
Šīs institūcijas sastāvs, sasaukšanas kārtība, kas tajā var iesniegt jautājumu un kas notiek, kamēr tiek gaidīts lēmums, ir procesuāli jautājumi. Uz tiem atbild ABDA un Landesapothekerkammer vadlīnijas, un aptiekas īpašniekam šīs detaļas ikdienā reti ir vajadzīgas.
Maksa par pakalpojumu ir pārrunās noteikts un apstrīdams skaitlis, nevis ar regulējumu fiksēta cena. Par to vienojās divas puses ar pretējām interesēm, to var pārskatīt jaunās pārrunās, un tā var nonākt šķīrējtiesā un atgriezties mainīta.
Tātad jebkura summa eiro, ko aptieka redz norādītu par pakalpojumu, attiecas uz datumu, kurā tā tika nosaukta. Norādot to bez šī datuma, biznesa pamatojums tiek veidots uz skaitļa, kas kopš tā laika ir mainījies, un Impfhonorar tieši šādā ceļā ir mainīts ne reizi vien.
Aptiekai no tā izriet divas praktiskas sekas:
Ikvienam, kurš modelē pakalpojumu Apothekenreform ietvaros, jāzina, kuri skaitļi modelī tiek noteikti sarunās, un jāspēj pateikt, kas notiek ar rezultātu, ja kāds no tiem mainās.
Šis glosārija ieraksts ir vispārīga informācija par Vācijas aptieku likumdošanu un praksi. Tā nav juridiska konsultācija. Lai saņemtu saistošus norādījumus par savu aptieku, sazinies ar savu Landesapothekerkammer.