Pakalpojumi un samaksa

Kaufpreisfaktor

Vienā teikumā

Kaufpreisfaktor ir vienkāršots rādītājs, kas izsaka aptiekas cenu kā tās peļņas vai apgrozījuma daudzkārtni. Tas apkopo jau veiktu novērtējumu, nevis izveido to.

Kaufpreisfaktor ir īss apzīmējums, kas izsaka cenu kā reizinātāju. Par aptieku saka, ka tā mainījusi īpašnieku par tik un tik reižu lielāku summu nekā tās peļņa vai par noteiktu daļu no gada apgrozījuma. Šo skaitli pēc tam atkārto no sarunas sarunā, it kā tā būtu tirgus likme.

Pircēji un pārdevēji to izmanto, jo tas ir ātri, jo šķietami ļauj salīdzināt divus atšķirīgus uzņēmumus un jo par vienu skaitli ir vieglāk strīdēties nekā par novērtējumu ar duci pieņēmumu.

Problēma ir tā, ka Vācijas aptiekām nav uzticama publiska reizinātāja, jo aptiekas nodošana ir privāts darījums starp divām personām:

  • Nav biržas, kurā tirgo aptiekas.
  • Nevienam nav pienākuma publicēt, par kādu summu aptieka tika pārdota.
  • Nevienā reģistrā netiek fiksētas faktiski samaksātās cenas.

Kad kāds pārliecinoši nosauc koeficientu, šis cilvēks apraksta tos dažus darījumus, kurus pats ir redzējis vai starpniekojis, kuri var būt koncentrēti vienā reģionā, var būt vairākus gadus veci un noteikti neatspoguļo visu tirgu.

Pat esošā salīdzināšana neattiecas uz cenām, jo Treuhand Hannover 2026. gadā savā Betriebsvergleich salīdzina aptuveni 3 500 aptieku, turklāt tiek salīdzināti darbības rādītāji, nevis tas, ko kāds ir samaksājis.

Noderīgāks labojums attiecas uz virzienu, jo koeficients ir novērtējuma rezultāts, nevis tā izejas punkts. Pareizajai secībai ir trīs soļi:

  1. Aprēķini, kāda patiesībā ir aptiekas peļņa.
  2. Atskaiti no šiem ienākumiem algu par paša īpašnieka darbu.
  3. Novērtē ienākumu plūsmu pēc tās pašas vērtības — tieši to dara Ertragswertverfahren.

Pēc tam izdali iegūto skaitli ar peļņu, un reizinātājs ir vienkārši rezultāts. Darot to otrādi — vispirms izvēloties koeficientu un reizinot —, rodas skaitlis bez pamatojuma, ko neviena puse nevar aizstāvēt, kad to apšauba.

Uz apgrozījumu balstīti koeficienti ir vēl sliktāki, jo aptiekā lielāko daļu apgrozījuma veido izsniegto zāļu iepirkuma izmaksas. Divām aptiekām ar vienādu apgrozījumu var būt pavisam atšķirīga Umsatzrendite un pavisam atšķirīga peļņa, un tā, kurai ir zemāka marža, nav tikpat vērta.

Vecākas pirkuma cenu aptaujas joprojām tiek atkārtotas tā, it kā tās aprakstītu mūsdienas, un no tām izrietošajai ideeller Wert var nebūt nekādas saistības ar pārdodamo praksi. Kādam jābūt koeficientam, atkarīgs no aptiekas un konsultanta, kas to vērtē, savukārt cenas strukturēšana nodokļu nolūkos ir Steuerberater ziņā.

Šis glosārija ieraksts ir vispārīga informācija par Vācijas aptieku likumdošanu un praksi. Tā nav juridiska konsultācija. Lai saņemtu saistošus norādījumus par savu aptieku, sazinies ar savu Landesapothekerkammer.

Iedziļināties

Apskati, kā diagnostika izskatītos tavā aptiekā