Diskretionskarte ir neliela kartīte vai zīme pie letes, uz kuru klients var norādīt, lai palūgtu privātu sarunu, neko nesakot skaļi. Tā ir aptiekas brīvprātīga pretimnākšana, nevis likuma prasība.
Diskretionskarte ir neliela kartīte vai neuzkrītoša zīme uz letes, uz kuras parasti ir īss uzraksts, piemēram, lūgums parunāt klusākā vietā. Klients, kurš nevēlas neko skaidrot rindas priekšā, norāda uz to, un darbinieks aiz letes pārceļ sarunu uz citu vietu. Tas arī ir viss mehānisms, un tas darbojas, jo klientam vairs nav skaļi jāsaka, par ko ir runa.
Novietojums nosaka, vai tas vispār tiek izmantots:
Aptieka, kas piedāvā veselības pakalpojumus, no kartes iegūst vairāk nekā aptieka, kas tikai izsniedz zāles. Tiklīdz pakalpojumā ietilpst mērījums, paraugs vai tests, klienti ierodas ar jautājumiem, kurus labprātāk neuzdotu kopējā telpā. Daļa no viņiem pretējā gadījumā aizies no aptiekas, neko nepajautājot. Karte arī dod personālam skaidru brīdi, jo lūgums ir nepārprotams un nevienam nav jāizvērtē, vai klients vēlējās privātumu.
Tas jāapraksta godīgi, jo neviens noteikums neprasa Diskretionskarte un neviena uzraudzības iestāde nelūdz to uzrādīt. Obligāta ir iespēja saņemt konfidenciālu konsultāciju, un tieši par to ir runa saistībā ar Beratungsraum. Karte ir tikai signāls, tāpēc aptiekai vajadzīga vieta, kur saruna patiešām var notikt — norobežots stūris, atsevišķa telpa vai kāds solis tālāk no letes. Aptieka, kas piedāvā privātumu un pēc tam atbild pie kases, situāciju ir pasliktinājusi, nevis uzlabojusi.
Divas lietas padara karti īstu:
Sarunai saglabājas savas prasības, jo ilgākai sarunai par mērījumu vai paraugu pirms jebkādas rīcības joprojām ir nepieciešama Aufklärung und Einwilligung. Pakalpojumu, ko piedāvā kā apothekenübliche Dienstleistung, vērtē pēc šīs sarunas.
Šis glosārija ieraksts ir vispārīga informācija par Vācijas aptieku likumdošanu un praksi. Tā nav juridiska konsultācija. Lai saņemtu saistošus norādījumus par savu aptieku, sazinies ar savu Landesapothekerkammer.