Abstrich laikā ar uztriepes kociņu paņem materiālu no ķermeņa virsmas, visbiežāk no kakla vai deguna. To, vai paraugs ir derīgs, gandrīz pilnībā nosaka tas, kā tas paņemts un cik ātri nonāk laboratorijā.
Uztriepe izskatās pēc vienkāršākā iespējamā parauga, un tieši tāpēc ar to mēdz noiet greizi. Trīs apstrādes nianses izšķir, vai savākto materiālu vispār var izmantot, un visas trīs attiecas uz Präanalytik, nevis uz analīzi:
Ierobežojumus tam, ko aptieka drīkst darīt ar uztriepi, ir vērts pateikt skaidri:
Arī uztriepe ir jāidentificē un jānosūta tāpat kā jebkurš cits paraugs. Stobriņu marķē paņemšanas vietā, nevis vēlāk pie galda. Pēc tam ar to rīkojas saskaņā ar to pašu Probenlogistik, kas attiecas uz asins stobriņu, ar tādu pašu nodošanu, tādām pašām temperatūras prasībām un tādu pašu ierakstu par to, kurš un kad to iepakoja. Uztriepe, kas pienāk bez salasāmas etiķetes, tiek uzskatīta par neesošu paraugu, un laboratorija pamatoti to noraida.
Viens ieradums novērš lielāko daļu zudumu – izlasīt laboratorijas noteikto transportēšanas laiku pirms pieraksta piedāvāšanas, nevis pēc parauga paņemšanas. Dienas pēdējā paraugu savākšana ir šī pakalpojuma īstais darba laika beigu brīdis, jo kurjeru nokavējis paraugs nozīmē atkārtotu pierakstu un sarunu par naudas atmaksu, nevis vienkārši aizkavētu rezultātu.
Šis glosārija ieraksts ir vispārīga informācija par Vācijas aptieku likumdošanu un praksi. Tā nav juridiska konsultācija. Lai saņemtu saistošus norādījumus par savu aptieku, sazinies ar savu Landesapothekerkammer.