Aniva
8
 min lasīšana

Diagnostics as a Service un paraugu kvalitāte: kāpēc asins paraugi kļūst nederīgi pirms testēšanas un kurus rezultātus tas maina

Lielākā daļa laboratorijas kļūdu notiek pirms analizatora, taču skaitlis, ko visi citē, ir vēlāka pārskata diapazona noapaļojums. Šeit ir īstie skaitļi, kā bojāts paraugs ietekmē konkrētus rezultātus, kā arī tas, kur parauga paņemšana pašam darbojas un kur — nē.
Bloga raksta vāka attēls
Autors
Robert Jakobson
Publicēts
2026. gada 1. oktobris

Kad mēģenē pārplīst sarkanās asins šūnas, Diagnostics as a Service produkts parāda kālija rezultātu, ko radījis šis bojājums, nevis klienta asinis. Šo bojājumu sauc par hemolīzi. Tā pieder pie plašākas jomas, ko sauc par preanalītiku un kas aptver visu no asins paņemšanas līdz brīdim, kad sākas testēšana.

Lielākā daļa mūsu lasīto preanalītikas materiālu apgalvo, ka vairums laboratorijas kļūdu rodas, pirms paraugs nonāk analizatorā. Šī apgalvojuma virziens ir pareizs. Tomēr parasti citētā skaitļa augšējā robeža pārsniedz augstāko rādītāju, par ko ziņo publicētie pētījumi. Šajā rakstā sniegti reālie skaitļi. Tālāk tajā apskatīts, kā bojāts paraugs ietekmē konkrētus rezultātus, ko pirksta dūriens var un ko nevar aizstāt, kā arī to, ko un no kā prasa paraugu ņemšanas standarts ISO 20658.

Kur asins analīzes noiet greizi?

Pirms analizatora — vairumā publicēto uzskaišu. Divi no visbiežāk citētajiem pētījumiem nāk no vienas slimnīcas nodaļas Padujā. Pirmajā, kas publicēts 1997. gadā, 40 490 analīzēs atklāja 189 kļūdas, un 68,2 procentus no tām attiecināja uz posmu pirms analīzes.1

Tā pati grupa darbu atkārtoja desmit gadus vēlāk ar 51 746 analīzēm un ziņoja par 61,9 procentiem.2 Tātad otrais rādītājs ir par aptuveni sešiem procentpunktiem zemāks nekā pirmais, no tās pašas nodaļas un ar tāda paša veida uzskaiti.

Visā literatūrā publicētie dati ir diapazons, nevis viens skaitlis. Pārskatā, ko sarakstījis viens no tiem pašiem autoriem, šis diapazons ir no 46 līdz 68,2% pirms analīzes un no 18,5 līdz 47% pēc tās.3

Citētajam 60 līdz 70 procentu skaitlim ir cita izcelsme. Tas nāk no 2011. gada pārskata, kura autori norāda, ka pirmsanalīzes kļūdas veido gandrīz 60 līdz 70 procentus no visām problēmām.4

Šis pārskats tikai atsaucas uz šo skaitli, nevis pats kaut ko mēra. Mūsu skatījumā šis skaitlis ir publicētā diapazona noapaļojums, un tā augšējā robeža, 68,2%, nāk no viena pētījuma par 189 kļūdām. Diapazons ir godīgāks skaitlis, ko citēt, un tā citēšana nemazina argumentu.

Where laboratory errors happen A study published in 1997 found 68.2 percent of laboratory errors happened before testing, in 189 errors at one hospital. The same department's repeat in 2007 found 61.9 percent. The range published across the literature is 46 to 68.2 percent, and the quoted 60 to 70 percent comes from a 2011 review rather than from a count. Where laboratory errors happen The share of laboratory errors that happen before testing, as the studies actually report it. Published 1997 68.2 % 189 errors in 40,490 analyses, one hospital Published 2007 61.9 % 160 errors in 51,746 analyses, same department Highest in the literature 68.2 % 46 to 68.2 percent across studies The often-quoted 60 to 70 percent is not a count of its own. We read it as a rounding of the range, from a review published in 2011. Sources: Plebani and Carraro, Clinical Chemistry 1997. Carraro and Plebani, Clinical Chemistry 2007. Plebani, Clinical Chemistry and Laboratory Medicine 2006, for the range. Lippi and colleagues, same journal 2011, for the rounded figure.

Abi pētījumi, kas pamato šo apgalvojumu, veikti vienā slimnīcas nodaļā Padujā. 1997. gada pētījumā 40 490 analīzēs tika atrastas 189 kļūdas, un 68,2% no tām radās pirms analīzes. Tās pašas grupas atkārtotajā pētījumā 2007. gadā tika konstatēti 61,9%. Literatūrā publicētais diapazons ir no 46 līdz 68,2%. Avoti: Plebani un Carraro, Clinical Chemistry 1997; Carraro un Plebani, Clinical Chemistry 2007; Plebani, Clinical Chemistry and Laboratory Medicine 2006; Lippi un kolēģi, Clinical Chemistry and Laboratory Medicine 2011.

Cik bieži paraugs ir nederīgs?

Pietiekami bieži, lai ar to būtu jārēķinās. Spānijas nacionālā kvalitātes programma publicē astoņpadsmit rādītājus par savām dalīblaboratorijām. Mediānais noraidījumu īpatsvars visos pieprasījumos šajā programmā bija 2,18 procenti.5

Starp šiem noraidītajiem paraugiem galvenais iemesls ir hemolīze. Vienā pārskatā norādīts, ka tā sasniedz 40 līdz 70% no visiem nederīgajiem paraugiem un līdz pat 3,3% no visiem rutīnas paraugiem.6

Kurus rezultātus maina bojāts paraugs?

Tie, kas sākotnēji atradās eritrocītos. Pētījums par 48 analītiem ar aptuveni piecpadsmit tūkstošu paraugu references grupu katram marķierim parādīja, cik ļoti atšķiras trīs no šiem rezultātiem, hemolīzei pastiprinoties. Šie trīs ir kālijs, laktātdehidrogenāze un aspartātaminotransferāze.7

Kālijs vieglākajā hemolīzes pakāpē bija par 0,24 milimoliem litrā augstāks, bet smagākajā — par 1,21 milimolu litrā augstāks. Laktātdehidrogenāze vieglākajā pakāpē bija par 91 vienību litrā augstāka, bet smagākajā — par 442 augstāka. Aspartātaminotransferāze vieglākajā pakāpē bija par 6,5 vienībām augstāka, bet smagākajā — par 27,5 augstāka.7

Tās ir koriģētas atšķirības, kas iegūtas no vienas laboratorijas ikdienas datiem, nevis no kontrolēta eksperimenta.

What a broken sample changes As haemolysis worsens across four levels, potassium is 0.24 to 1.21 millimoles per litre higher, lactate dehydrogenase 91 to 442 units per litre higher, and aspartate aminotransferase 6.5 to 27.5 units per litre higher. What a broken sample changes How three common results differ as red blood cells break open, from mild to worst. Potassium millimoles per litre +0.24 +0.53 +0.95 +1.21 Lactate dehydrogenase units per litre +91 +176 +297 +442 Aspartate aminotransferase units per litre +6.5 +12.0 +20.0 +27.5 Source: Ma and colleagues, PLoS ONE 2026, a study of about fifteen thousand samples per marker against a reference group with no haemolysis. The four bars are the four haemolysis levels from mildest to worst. An earlier study found the response too varied to correct for statistically.

Trīs bieži rezultāti, hemolīzei pastiprinoties, salīdzinājumā ar aptuveni piecpadsmit tūkstošu paraugu references grupu katram marķierim. Kālijs pieaug par 0,24 milimoliem litrā vieglākajā pakāpē un par 1,21 smagākajā. Laktātdehidrogenāze pieaug par 91 vienību litrā un par 442. Aspartātaminotransferāze pieaug par 6,5 vienībām un par 27,5. Avots: Ma un kolēģi, PLoS ONE 2026.

Bojājumam nav jābūt redzamam, lai tas būtu būtisks. Kādā agrākā pētījumā tika konstatētas klīniski nozīmīgas izmaiņas aspartātaminotransferāzes, laktātdehidrogenāzes, kālija, nātrija un hlorīda rādītājos paraugos, kuros hemolīze bija viegla vai nemaz nebija redzama.8

Acīmredzamā atbilde uz zināmu novirzi ir korekcijas koeficients, taču tie paši autori to izslēdza. Reakcija uz hemolīzi bija pārāk atšķirīga, lai to varētu koriģēt statistiski, tāpēc šis pētījums korekcijas koeficientu neatbalsta.8 Mēs neatradām nevienu vēlāku pētījumu, kas tādu būtu noteicis.

Vai dūriens pirkstā ir tikpat labs kā asins paņemšana no vēnas?

Lielākajai daļai marķieru jā, izņemot kāliju un hlorīdu, ko kā divus izņēmumus izceļ publicēts salīdzinājums. Pārskats un metaanalīze par divdesmit sešiem pētījumiem atklāja spēcīgu kopējo korelāciju starp paša paņemtām kapilārajām asinīm un venozajām asinīm. Tur, kur atbilde ir jā vai nē, sakritība bija gandrīz pilnīga.9

Tas ir viens apkopots rādītājs ļoti atšķirīgiem marķieriem, nevis rezultāts katram no tiem. Tajā pašā pētījumā arī konstatēja, ka kapilārā parauga ņemšana ir mazāk sāpīga nekā venozā asins paņemšana, bet augšdelma ierīces — mazāk sāpīgas nekā dūriens pirkstā.9

Pārskats par katru marķieri atsevišķi nāk no viena pētījuma. Tajā 480 pieaugušajiem salīdzināja pirksta dūrienu un augšdelma ierīci ar venozo asins paņemšanu. Sešpadsmit no astoņpadsmit pārbaudītajiem marķieriem bija klīniski salīdzināmi saskaņā ar paša pētījuma paraugu pieņemšanas noteikumiem. Kālijs un hlorīds uzrādīja ierobežotu savstarpēju aizvietojamību.10

Tajā pašā pētījumā ar dūrienu pirkstā konstatēja vairāk hemolīzes nekā ar augšdelma ierīci.10 Hemolīzes ietekmē mainās gan kālijs, gan hlorīds,8 un mēs to uztveram kā ticamāko iemeslu, kāpēc šīs divas kapilāro asiņu vērtības nesakrita.

Finger prick against vein draw Capillary blood shows a strong overall correlation with venous blood across twenty-six studies, near perfect agreement on yes or no answers, and sixteen of eighteen markers clinically comparable in a study of 480 adults. Potassium and chloride showed limited interchangeability in that study, and the finger prick produced more haemolysis than the upper-arm device. Finger prick against vein draw What the comparison studies show, and the two markers that failed. What holds up A strong overall correlation across twenty-six studies Near perfect agreement where the answer is yes or no Sixteen of eighteen markers clinically comparable in one study of 480 adults Less pain than a vein draw, and least with an upper-arm device What does not Potassium, in the single comparison study Chloride, in the same comparison study More haemolysis with a finger prick than with an upper-arm device Sources: Schröder and colleagues, Clinical Biochemistry 2025, a review and meta-analysis of twenty-six studies. Deza and colleagues, Clinical Chemistry and Laboratory Medicine 2026, on 480 adults with both a finger prick and an upper-arm device against a vein draw.

Divdesmit sešos pētījumos korelācija starp paša paņemtajām kapilārajām asinīm un venozajām asinīm bija spēcīga, un sakritība jā vai nē atbildēs bija gandrīz pilnīga. Pētījumā, kurā piedalījās četri simti astoņdesmit pieaugušie, sešpadsmit no astoņpadsmit marķieriem bija klīniski salīdzināmi, bet kālijs un hlorīds nebija. Avoti: Schroeder un kolēģi, Clinical Biochemistry 2025; Deza un kolēģi, Clinical Chemistry and Laboratory Medicine 2026.

Ko tas nozīmē Diagnostics as a Service produktam

Godīga nostāja par parauga pašpaņemšanu ir šaura, nevis vispārīga. Pašpaņemšana darbojas lielākajai daļai ikdienas paneļa, savukārt kālijs un hlorīds ir divi marķieri, kas neizturēja pārbaudi. Šis secinājums nāk no viena salīdzinājuma ar 480 pieaugušajiem, nevis no plaša pētījumu kopuma. Jebkura piegādātāja sarakstam vajadzētu būt tikpat konkrētam par to, kuri marķieri tajā nav iekļauti.

Ko prasa ISO 20658?

Mazāk, nekā piegādātāju materiālos mēdz pieņemt. Standarts attiecas uz paraugu ņemšanu un transportēšanu medicīniskās laboratorijas izmeklējumiem, un tas tika publicēts 2023. gada 19. maijā. Standarta tekstā netiek noteikti skaitliski laika vai temperatūras ierobežojumi. Tā vietā tas prasa laboratorijai noteikt pašai savus ierobežojumus un parādīt, ka tie darbojas.11

Esam redzējuši piegādātāju materiālus, kuros tas aprakstīts kā Eiropas standarts, lai gan tā nav. Tas ir starptautisks standarts, un mēs neatradām tā Eiropas versiju, kurai varētu apliecināt atbilstību.11

Ko Diagnostics as a Service piegādātājam būtu jāspēj tev pastāstīt

Tā kā standarts nenosaka skaitļus, tiem jānāk no piegādātāja. Paprasi piegādātājam četras lietas un katrai arī pamatojumu. Neviena no šīm četrām nav sertifikāts.

  • Kurus marķierus piegādātājs nepiedāvā kapilārajā paraugu paņemšanā un kāpēc. Publicētajā salīdzinājumā jau minēts kālijs un hlorīds, tāpēc par atbildi, kurā nav nosaukts neviens no tiem, ir vērts pajautāt sīkāk.
  • Katra marķiera stabilitātes periods un pētījums, kas to pamato. ISO 20658 nenosaka skaitliskas robežas, tāpēc šis skaitlis var nākt tikai no paša piegādātāja validācijas darba.
  • Noraidīšanas īpatsvars — izmērīts, nevis solīts. Tas ir skaitlis, kas parāda, cik bieži parauga paņemšanas metode neizdodas ikdienas lietošanā.
  • Kas notiek, ja paraugs nav derīgs, un kurš informē klientu un maksā par atkārtošanu. Ja tam nav skaidras atbildes, to ir vērts zināt, pirms kaut kas tiek parakstīts.

Kur šajā jautājumā atrodas Aniva

Aniva veic paraugu paņemšanu savā tīklā, nevis ar apakšuzņēmēja starpniecību. Viss — no pasūtījuma līdz rezultātu ekrānam — tiek iegādāts vienuviet, nevis salikts kopā no pieciem piegādātājiem. Visā procesā partnera zīmols ir vienīgais, ar ko klients sastopas.

Pirms kaut ko veido, ir vērts izlemt, kuri marķieri atbilst kurai parauga paņemšanas metodei. Paņem līdzi savu marķieru sarakstu, kad piesaki demo.

Piezīmes un avoti

  1. Plebani M, Carraro P. Mistakes in a stat laboratory, types and frequency. Clinical Chemistry, 1997;43(8):1348-1351. 189 kļūdas 40 490 analīzēs, no kurām 68,2 procenti bija preanalītiskas. doi.org/10.1093/clinchem.43.8.1348
  2. Carraro P, Plebani M. Errors in a stat laboratory, types and frequencies ten years later. Clinical Chemistry, 2007;53(7):1338-1342. 160 apstiprinātas kļūdas 51 746 analīzēs, no kurām 61,9 procenti bija preanalītiskas. doi.org/10.1373/clinchem.2007.088344
  3. Plebani M. Errors in clinical laboratories or errors in laboratory medicine? Clinical Chemistry and Laboratory Medicine, 2006;44(6):750-759. Norāda publicēto diapazonu no 46 līdz 68,2 procentiem pirms analīzes un no 18,5 līdz 47 procentiem pēc tās. doi.org/10.1515/CCLM.2006.123
  4. Lippi G un kolēģi. Preanalytical quality improvement, from dream to reality. Clinical Chemistry and Laboratory Medicine, 2011;49(7):1113-1126. Pārskats, kurā minēti gandrīz 60 līdz 70 procenti. doi.org/10.1515/CCLM.2011.600
  5. Caballero A un kolēģi. Evaluation of eighteen quality indicators from the external quality assurance preanalytical programme of the Spanish Society of Laboratory Medicine. Advances in Laboratory Medicine, 2022;3(2):175-200. Mediānais kopējais noraidījumu īpatsvars 2,182 procenti no pieprasījumiem. doi.org/10.1515/almed-2021-0097
  6. Lippi G un kolēģi. Haemolysis, an overview of the leading cause of unsuitable specimens in clinical laboratories. Clinical Chemistry and Laboratory Medicine, 2008;46(6):764-772. Līdz 3,3 procentiem rutīnas paraugu un 40 līdz 70 procenti nederīgo paraugu. doi.org/10.1515/CCLM.2008.170
  7. Ma C un kolēģi. Real-world study, assessing the impact of hemolysis on 48 biochemical and immunological analytes through big data analysis. PLoS ONE, 2026;21(1):e0340265. Koriģētās atšķirības pēc hemolīzes indeksa salīdzinājumā ar references grupu, kurā bija aptuveni piecpadsmit tūkstoši paraugu katram marķierim. doi.org/10.1371/journal.pone.0340265
  8. Lippi G un kolēģi. Influence of hemolysis on routine clinical chemistry testing. Clinical Chemistry and Laboratory Medicine, 2006;44(3):311-316. Klīniski nozīmīgas izmaiņas vieglas vai nenosakāmas hemolīzes gadījumā un secinājums, ka reakcija ir pārāk mainīga uzticamai korekcijai. doi.org/10.1515/CCLM.2006.054
  9. Schröder D un kolēģi. Comparison of laboratory results and pain perception in self-sampled capillary blood versus venous blood sampling, a systematic review and meta-analysis. Clinical Biochemistry, 2025;138:110965. Divdesmit seši pētījumi, kopējā korelācija 0,89, saskanība dihotomiskos rezultātos 0,99 un mazākas sāpes, izmantojot augšdelma ierīces, nekā ar dūrienu pirkstā. doi.org/10.1016/j.clinbiochem.2025.110965
  10. Deza S un kolēģi. Venous-capillary blood agreement for routine chemistry analytes, effects of collection site and sample matrix. Clinical Chemistry and Laboratory Medicine, 2026. 480 pieaugušie, sešpadsmit no astoņpadsmit marķieriem klīniski salīdzināmi, bet kālijam un hlorīdam novērota ierobežota savstarpēja aizvietojamība. doi.org/10.1515/cclm-2026-0671
  11. Starptautiskā standartizācijas organizācija, ISO 20658:2023, prasības paraugu ņemšanai un transportēšanai medicīnisko laboratoriju izmeklējumiem, publicēts 2023. gada 19. maijā. Tas nosaka prasības stabilitātes un transportēšanas apstākļu definēšanai un validēšanai, nevis skaitliskas robežvērtības. Tas ir starptautisks, nevis Eiropas standarts. www.iso.org/standard/80035.html

Šis raksts apraksta publicētus pētījumus par to, kā asins paraugi sabojājas pirms testēšanas. Tā ir vispārīga informācija, nevis klīnisks vai laboratorijas ieteikums, un paraugu paņemšanas metodes izvēle jebkuram marķierim ir jautājums tavai laboratorijai.

Pievienot asins analīzes savam uzņēmumam

Aniva nodrošina laboratorijas, testu komplektus, piegādi, programmatūru un datu aizsardzības dokumentāciju. Tu piedāvā asins analīzes ar savu zīmolu. Pastāsti mums, kādi testi tev vajadzīgi, un mēs parādīsim, kā tas darbojas.

Pieteikt demo

Tavs nākotnes es gaida

Sāc veidot savas dzīves veselīgāko desmitgadi.

Pievienoties šodien